Jūrmalas siltumenerģijas patērētāju asociācija

Izlasot Vilnīša Raimīša un Kriša Jēkaba rakstus, kuri tiek publicēti laikrakstā „Jūrmalas ziņas.lv" zem nosaukuma Jūrmalas domes oficiālā informācija, nevar nesaskatīt patiesos autorus. Atkal tie paši faktiskie domes vadītāji: Aigars Tampe, Dainis Urbanovičs, Zigurds Starks, Juris Griķis un Aigara Tampes slepenais atbalstītājs - viņa mātesbrālis Ilmārs Ančāns, kuri paši melus parakstīt baidās, bet slēpjas zem anonīmiem rakstītājiem.

Gribu pateikt trīs lietas:

1. lieta - SIA „Dubultu šķelda"

Pēc mana priekšlikuma 1997.gadā Jūrmalas dome ar savu lēmumu Nr. 3 piekrita Jūrmalā radīt siltumenerģijas ražošanu sadedzinot koksnes šķeldu. Tika izveidota kopfirma SIA „Dubultu šķelda". Savā lēmumā dome neparedz, cik daudz kapitāla daļu tai piederēs un kāda būs tās atbildība. Šodien kopfirmā no 22 daļām domei pieder 11 daļas, SIA „Kilbe" - 9 daļas un SIA „Viņķis" - 2 daļas. SIA „Viņķī" esmu tikai līdzīpašnieks ar pusi kapitāla daļu.

1997.gadā kopfirma SIA „Dubultu šķelda" saņēma Zviedrijas Enerģijas Aģentūras aizdevumu un izveidoja iekārtu siltuma ražošanai ar koksnes šķeldu. Mani kā dibinātāju ievēlēja par valdes priekšsēdētāju. Kredīta atmaksu garantē pati „Dubultu šķelda". Jūrmalas dome to negarantē, kā aprakstīts daudzās publikācijās. Tas ir apmelojums. „Dubultu šķeldas" siltums pēc kredīta atdošanas kļūs ievērojami lētāks un samazinās kopējo siltumenerģijas cenu pilsētā.

Pirmos četrus darbības gadus kopfirma „Dubultu šķelda" strādāja bez problēmām, jo domes priekšsēdētājs bija Leonīds Alksnis, kurš ir saprotošs arhitekts un goda vīrs, un nevienu lietu nekārto tā, lai iegūtu kaut ko, kas viņam nepienākas. Beidzoties L.Alkšņa pilnvarām, domē par priekšsēdētāju kļūst Dainis Urbanovičs, kurš atnāk uz domi no Latvijas gāzei piederošās dziednīcas „Rīgas līcis" direktora posteņa. Zigurdu Starku ievēl par domes izpilddirektoru. Sākoties šim laikam, kopfirma „Dubultu šķelda" var pastrādāt tikai pusotru mēnesi gadā, jo siltumenerģijas ražošana sadedzinot šķeldu tiek apzināti bremzēta. Rezultātā nav iespējas laicīgi atdot zviedriem kredītu un līdz ar to tiek bremzēta arī siltumenerģijas cenas samazināšana.

Papildus tam tiek nepārtraukti propagandēts, ka „Dubultu šķeldas" saražotais siltums ir ekonomiski neizdevīgs. Šī informācija ir apzināti meli. SIA „Dubultu šķelda" saražotais siltums ir izdevīgs, jo siltums tiek pārdots par tādu cenu, kādu SIA „Jūrmalas siltums" maksā tikai par gāzi vien. Un kas svarīgi - ja „Dubultu šķelda" siltumu neražo „Jūrmalas siltumam" kurinot ar gāzi jāmaksā par izmešiem CO₂, savukārt, ja „Dubultu šķelda" ražo - par izmešiem „Jūrmalas siltumam" nav jāmaksā.

Kāds tad ir iemesls bremzēt siltuma ražošanu sadedzinot šķeldu? Atbilde tam ir vienkārša - Latvijas gāzes peļņa. Kurinot ar gāzi, naudu saņem gāzes tirgotāji, nevis vietējie šķeldas ražotāji. Ja „Dubultu šķelda" varētu netraucēti izmantot Zviedrijas uzstādīto iekārtu, Latvijas gāzei peļņa no 5 miljonu m³ gāzes realizācijas gadā nebūtu. Manā rīcībā pat ir neoficiāla informācija, ka Latvijas gāze ir zvanījusi uz Zviedriju ar ieteikumu šķeldas dedzināšanas iekārtu Jūrmalā neveidot.

Zinot siltumenerģijas patēriņu Jūrmalā, manipulējot ar gāzes patēriņu un cenu no tā, ir iespējams nobremzēt siltumenerģijas ražošanu sadedzinot šķeldu un tas tiek izdarīts. Vēl piebildīšu, ka tādā veidā var ekonomiju no māju siltināšanas pārvērst zaudējumos.

Tā strādāt Latvijas gāzes interesēs ar propagandu presē, ka kurināšana ar šķeldu ir neizdevīga, nevar domes vadība viena pati. To var izdarīt tikai kopā ar Latvijas gāzi, centrālo regulatoru (SPRK), Ekonomikas ministriju ar TB/LNNK ministru K.Gerhardu.

Šādā situācijā, runāt par to, vai „Dubultu šķeldas" vadītājs A.Knislis ir labs vai slikts vispār nav pamata, jo nekāda ražošana praktiski jau nenotiek.

Tā lūk, vainīgos par to, ka Latvijas valstij trūkst valūtas līdzsvars un nauda jāaizņemas, var atrast arī Jūrmalas domē. Mūsu bāleliņi tur klusiņām meklē Raimīšus un Jēkabus. Vai tāpat vien, to var tikai minēt.

Vēl papildināšu. Ja jaunais ekonomikas ministrs A.Kampars izpildīs solīto un no 2010.gada 1.janvāra Konkurences padomi apvienos ar centrālo regulatoru (SPRK), Jūrmalā būs daudz pozitīvu izmaiņu siltumenerģijas jomā.

2. lieta - Jūrmalas siltumenerģijas patērētāju asociācija

2004.gadā es un vairāk kā desmit mani domubiedri izveidoja Jūrmalas siltumenerģijas patērētāju asociāciju, pilnā nosaukumā „Jūrmalas pilsētas individuālo siltumenerģijas ražotāju, centralizētās siltumenerģijas un centralizētā ūdens patērētāju asociācija".

Asociācija atklāja, ka „Jūrmalas siltums" kopā ar iepriekš nosauktajiem deputātu kungiem parādus par siltumenerģiju uzlika maksāt patērētājiem, kas ar to nemaz nav saistīti. Asociācija, kuru es pārstāvēju kā tās valdes priekšsēdētājs, tiesājās vairākus gadus, līdz 2009.gada 26.janvārī Augstākās tiesas Senāts ar savu spriedumu lietā Nr. A42440905 SKA-40/2009 siltumenerģijas tarifus atzina par prettiesiskiem. Šis spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams.

Parāds, ko no Latvijas gāzes pārņēma Finanšu ministrija ir jāatmaksā. Par to ir līgums starp Finanšu ministriju un SIA „Jūrmalas siltums". Šī parāda dēļ „Jūrmalas siltums" īpašums ir ieķīlāts par labu Finanšu ministrijai un pēc līguma katru gadu jāmaksā 115 tūkst. latu līdz 2015.gadam.

Un te pats galvenais ir tas, ka parāda atmaksu var uzlikt maksāt tikai parādniekiem vai vainīgajām amatpersonām, bet to nevar uzlikt maksāt siltumenerģijas patērētājiem, kas ar to nav saistīti.

Kas vēl šajā lietā darāms?

• Jāveic SIA „Jūrmalas siltums" revīzija un jāaptur nelikumīgā pārmaksas iekasēšana. To Asociācija kopā ar 260 siltuma patērētājiem sanāksmē Kauguru kultūras namā ir lūgusi izdarīt Valsts kontrolei. Atbildi vēl gaidām.
• Tiesai jānosaka, no kurām amatpersonām jāpaņem un cik daudz katram jāsaņem atpakaļ pārmaksātā nauda.

Minēto lietu virza Jūrmalas siltumenerģijas patērētāju asociācija un viņa ir apņēmusies to novest līdz galam (sīkāka informācija mājas lapā: www.jspa.lv), tai pamats ir Augstākās tiesas spriedums un nekādi apmelojuma raksti to nespēs iespaidot.

Gan Asociācija, gan es personīgi uzskatu - nav pieļaujams, ka daļai cilvēku pēc komunālo maksājumu veikšanas paliek pāri tikai 20-30 lati, bet šiem deputātiem 2000-3000 lati, un tad vēl uzlikt cilvēkiem maksāt to, kas nemaz nav jāmaksā.

3. lieta - Domes vēlēšanas

Vai atkal šie paši deputāti būs domē un komandēs domes budžetu - 55 miljonus latu?

Pēc maniem aprēķiniem, lai iekļūtu domē nevajag vairāk kā 810 balsis. Trešo daļu var iegūt no sev pietuvinātajām personām, tos ieliekot amatos par budžeta naudu. Pēdējā brīdī vēl izdarot tiem piemaksas pie algas tiek cerēts, ka ieguvums būs lielāks par sacelto troksni par piemaksām. Pārējās balsis jāiegūst ar reklāmām, stāstot, cik viņi gudri un daudz laba darījuši.

Daudz kas būs atkarīgs no iedzīvotājiem, kas savu ienākuma nodokli un paaugstināto zemes nodokli būs nodevuši šo deputātu rīcībā, lai tie to izmaksātu savām pietuvinātām personām. Es personīgi esmu pret to, ka manu 200 latu lielo zemes nodokli minētie kungi izmaksā „savējo cilvēku" atbalstam.

 Jūrmalas pilsētas individuālo siltumenerģijas ražotāju,
centralizētās siltumenerģijas un centralizētā ūdens patērētāju asociācijas
valdes priekšsēdētājs Arvids Knislis
tel. 29237827